Kamēr notiek iejušanās klases kolektīvos un mācību procesa sakārtošanās, Zemītes sākumskolas 1.-6.klases audzēkņi kopā ar skolotājām devās mazā pārgājienā. Ceturtdienas rīts, mazliet apmācies, bet citādi tīri baudāms, bija kā radīts nelielai pastaigai. Pārgājiena mērķis bija bioloģiskā zemnieku saimniecība ”Ošenieki”, kas atrodas nieka 4 km no Zemītes skolas. Klases sadalījās pa grupām un bērni tika atkārtoti iepazīstināti ar pārgājiena noteikumiem, tad raitā solī tika uzsākts mazais ceļojums. Pirmā pieturas vieta bija Zemītes baznīca, kurā varēja gan nedaudz atvilkt elpu, gan nedaudz iepazīties ar Zemītes pagasta vēsturi. Patīkama bija bērnu interese un jautājumi gan par mācīšanos vecajos laikos, gan par baznīcas interjeru. Īpašu interesi izraisīja lielā centrālo durvju atslēga, jo tik lielas atslēgas ikdienā nav sastopamas.
Tālāk ceļš turpinājās stingri ievērojot ceļa satiksmes noteikumus , kas attiecināmi uz gājējiem, apbrīnojot ceļmalā ieraudzītos zirgus un priecājoties par skaisto ainavu. Gala mērķī mūs laipni sagaidīja saimniece Nadežda Kravčuka, jo pats saimnieks Aivars Ošenieks bija aizņemts citos darbiņos. Ugunskurs jau bija iekurts un kartupeļi, zeltaini gozējoties saulītē, gaidīja savus cepējus. Lai arī noieto kilometru skaits bija neliels, daudzām mazajām kājiņām tad bija īpašs pārbaudījums, tāpēc ar steigu tika ieņemti sēdvietu bluķīši un tukšoti līdzpaņemtie sviestmaižu krājumi. Kad pirmais ceļa nogurums un pastaigas veicinātā ēstgriba bija remdēta, tad nāc kārta aplūkot saimniecību un saprast kur, kas un kā tiek audzināts, izaudzis un kā garšo dažādu šķirņu tomāti. Īpašs kārums bija arbūzs, kas savu saldumu un briedumu bija ieguvis saimniecība dobē. Saulīte jau sāka lutināt ar savu siltumu un skolas direktores atvestās desiņas lieti saderēja garšu kombinācijā ar ugunskurā izceptajiem kartupeļiem. Pārliecinājāmies, ka laba izkustēšanās veicina ēstgribu, tāpēc visi pārtikas krājumi tika godam noēsti. Lielu jautrību un kustību izraisīja saimnieku siena zārdi, kuros drīkstēja spēlēt paslēpes un iekārtot mazus štābiņus. Laika ritums gāja nemanāmi un skolas autobusiņš, kurš vienos ieradās pakaļ, lai vestu visus atpakaļ uz skolu, tika sagaidīts ar dalītām jūtām- vieniem likās, ka tas ir jauki, ka atpakaļ ceļš nebūs tomēr jāiet pašiem ar savām kājām, bet citiem, ka viss ir bijis mazliet par īsu. Paldies visiem kas piedalījās, atbalstīja un līdzdarbojās! Īpaši liels paldies Z/S “Ošenieki” saimniekiem par veltīto laiku, laipno uzņemšanu, gardajiem dārzeņu cienastiem un atvērtību šādai aktivitātei.
Zemītes sākumskolas kolektīvs